“Tāpēc es arī cenšos vienmēr paturēt skaidru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.” — Apustuļu darbi 24:16
Ir absolūti svarīgi saglabāt tīru sirdsapziņu, jo vainas sajūta vairāk kā nekas cits neļauj izbaudīt ikdienas dzīvi.
Apustuļu darbos Pāvils saka, ka ir dzinies pēc disciplīnas un izvairījies no pasaulīgām kārībām, lai varētu Dieva priekšā būt bez grēka un bez vainas. Tas pats ir attiecināms arī uz mums. Ja varēsim dzīvot pārliecināti, ar tīru sirdsapziņu, kļūsim brīvi un laimīgi.
Ja runa ir par skaidri saprotamām, melnām vai baltām dzīves izvēlēm, to izdarīt ir viegli, bet, kā ar dzīves “pelēkajām” zonām? Kā saglabāt tīru savu sirdsapziņu, ja neesam droši, kādu lēmumu pieņemt, kas ir pareizi, kas nepareizi? Ja nu grēkojam, paši to neapzinoties? Esmu novērojusi, ka tajā labi palīdz Dieva dotā atziņa.
Dieva dotā atziņa ir garīga izpratne, kas ir nepieciešama, lai varētu dzīvot ar tīru sirdsapziņu. Šo atziņu nākas mazliet patrenēt, bet, principā, tā nāk, kad pievēršam uzmanību savai sirdij. Dievs darīs tev zināmu, kad tev nevajadzētu kaut ko darīt, kas varētu vēlāk tevī radīt vainas sajūtu.
Es iedrošinu tevi dzīvot tā, lai tava sirdsapziņa vienmēr būtu tīra. Nedari to, ko zini, ka nevajadzētu, un paļaujies uz Dieva atziņu, ja sastopies ar lēmumu, par ko neesi īsti pārliecināts. Viņš nekad tevi nemaldinās.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, paldies par Tavu atziņu. Palīdzi man nepalaist garām Tavu kluso balsi, kas runā uz manu sirdi, lai varu dzīvot tā, ka iegūstu tīru sirdsapziņu Tavā priekšā.”