“Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.” — Ebrejiem 5:14
Atceros laiku, kad baroju savus mazulīšus; kamēr devu viņiem banānus un persikus, viss bija labi, bet, ja centos iemānīt pa karotītei zirņu biezeni, atskanēja liels “pfff”! Nokasīju zirņus no zodiņa un atkal mēģināju trāpīt mutē. Pagāja kāds laiciņš, bet agrāk vai vēlāk visi mani bērni sāka ēst zirņus.
Līdzīgi ir ar kristiešiem – mazuļiem. Sākot uzņemt Dieva Vārdu, mēs sākam arī garīgi pieaugt. Mēs vairs nedzīvojam miesā, bet sākam darīt to, ko Viņš no mums sagaida.
Salamana Pamācībās 4:18 lasām, ja ikdienas turpināsim palikt Dieva Vārdā, taisnības ceļš atmirdzēs aizvien spožāk un skaidrāk [tulk. no angļu valodas]. Šeit atslēgas vārds ir turpinām. Lai Dieva Vārds mūs pārveidotu, mums jāturpina to mīlēt, lasīt un tajā ieklausīties.
Vai esat kādreiz šķērsojuši krustojumu pie dzeltenās gaismas? Iespējams, tu steidzies un domāji – “Es pagūšu”. Ja darīsi to atkal un atkal, drīz vien notiks kāds negadījums. Līdzīgi ir ar Dieva Vārdu.
Ja rīkojamies neapdomīgi, darot to, ko zinām, ka nevajadzētu, tikai lai pārbaudītu, cik tālu varam aizšmaukt nepieķerti, varam nonākt strupceļā. Dieva Vārda uzdevums ir mūs pasargāt.
Ebrejiem 5:14 teikts: “Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāt
i vingrināti izšķirt labu un ļaunu.”
Dieva Vārda cietā barība tevi pārliecinās, kas ir pat ļoti vēlami! Tas ir Svētais Gars, kas tavai sirdij liek saprast, ka tava rīcība ir pavisam greiza un ka esi pagriezies uz nepareizā ceļa.
Lai vienmēr ietu pareizajā virzienā, ir svarīgi palikt Dieva Vārdā. Neesi kā bēbītis – uzņem Dieva Vārda cieto barību!
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es zinu, ka Tavs Vārds ir vienīgais ceļš, kas ved uz briedumu. Vadi mani un palīdzi man pieaugt, lai varu uzņemt Tava Vārda cieto barību, kas man ļautu kļūt par to cilvēku, kādu Tu mani Kristū esi radījis!”