“Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa [Gara apgaismota un pamudināta] to apliecina Svētajā Garā.” (Romiešiem 9:1)
Šodienas pantā Pāvils runā par Svētā Gara “pamudinājumu”. Jā, šādi pamudinājumi no Svētā Gara arī ir veids, kā Dievs ar mums runā.
Izteikšos par to praktiski. Reizēm Dievs pamudina mani izdarīt arī pavisam triviālas lietas, kā, piemēram, apģērbu veikalā pacelt no pakarināmā nokritušu kleitu. Es nedzirdu skaļu Viņa balsi, kas man liek to darīt, bet sajūtu sevī tādu kā mājienu, vēlmi atstāt šo vietu labāku, kā tajā ienācu. Tas Kungs lieto manu paklausību, lai mācītu man vairāk par Savu raksturu. Viņš man saka – “Itin viss, ko tu dzīvē dari, ir kā sēklas sēšana, kas vēlāk atgriezīsies pie tevis. Tu pļausi tieši to, ko sēsi.” Ja es sēšu izcilības sēklas, tad varu sagaidīt, ka manā dzīvē notiks kas izcili labs.
Vēl kāds piemērs – nesen Svētais Gars mani pamudināja nosūtīt e-pasta vēstuli kādai pazīstamai kalpotājai. Es viņu pazīstu jau gadiem ilgi, bet nekad neesmu sajutusi šādu pamudinājumu. Es tam atsaucos un pavisam drīz saņēmu viņas atbildi, apliecinot, ka mana vēstule bijusi par lielu iedrošinājumu, kā apstiprinājums kādam lēmumam, ko viņai tobrīd nācies pieņemt.
Atsaukšanās Dieva iekšējiem pamudinājumiem ir kā piedzīvojums, kas katru dienu pārvērš par kaut ko aizraujošu un jaunu. Mācoties dzirdēt Dievu, mums arī jāiemācās paklausīt šiem maigajiem iekšējiem pamudinājumiem.
Dieva vārds šodienai: Esi jūtīgs pret Svētā Gara pamudinājumiem, lai cik niecīgi tie tev šķistu.