“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā.” — Lūkas 4:18
Es pati esmu pārcietusi vardarbību un nāku no nefunkcionālas ģimenes. Manu bērnību iezīmē bailes un mokas.
Vēl savā jaunībā, cenšoties dzīvot Kristum un ievērot kristīgu dzīvesveidu, biju pārliecināta, ka manu nākotni vienmēr sasmērēs mana pagātne. Es domāju – “Kā gan cilvēks, kuram ir bijusi līdzīga pagātne kā man, jebkad var justies patiesi labi? Tas nav iespējams!”
Tomēr Jēzus teica – “Tā Kunga Gars ir uz Manis… Viņš Mani svaidījis pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem..”. Jēzus ir nācis, lai atvērtu cietuma durvis un atbrīvotu ieslodzītos.
Kamēr es neapjautu, ka Dievs tiešām vēlas mani atbrīvot no pagātnes cietuma, es nespēju piedzīvot nozīmīgas pārmaiņas savā dzīvē. Man nācās iemācīties ticēt, ka ne mana pagātne, ne tagadne nenosaka manu nākotni, ja vien es pati to neatļauju. Man bija jāļauj, lai Dievs mani brīnumainā veidā atbrīvo.
Varbūt arī tev ir briesmīga pagātne, kas turpina negatīvi ietekmēt tavu tagadni. Tomēr es drosmīgi tev saku – nepieļauj, ka tava pagātne vai tagadne nosaka to, kāda būs tava nākotne! Ļauj, lai Dievs salauž tavas pagātnes važas.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es ticu, ka Tu esi spēcīgāks par manu pagātni. Es pieņemu Tevis doto brīvību un gribu izdzīvot to, ko Tu man esi ieplānojis.”