“Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” — Lūkas 2:52
Jau kopš bērnības Jēzus baudīja īpašu Dieva un cilvēku labvēlību. Patiesībā Viņš bija tik atzīts, ka reti kad varēja atrast laiku būt vienatnē, lai lūgtu un būtu sadraudzībā ar Savu Debesu Tēvu. Pat tie, kas neticēja Viņam kā Kristum, atzina, ka Viņš dzīvoja Dieva labvēlībā.
Sargi, kurus farizeji bija sūtījuši sagūstīt Jēzu, atgriezušies teica: „Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” (Jāņa 7:46). Arī savas dzīves pēdējās minūtēs, karājoties pie krusta, apkārtējie atzina, ka Dievs bija ar Viņu (izlasi Lūkas 23:47-48).
Arī mums ir pieejama tā pati labvēlība. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs vienmēr varam atrast labvēlību pie Dieva un citiem cilvēkiem (izlasi Lūkas 2:52). Tomēr tieši tā, kā tas ir ar citām Dieva svētībām, lai to saņemtu, mums jātic Dievam.
Tāpēc dzīvo šodien ticībā un esi pārliecināts, ka Dievs tev dāvās labvēlību, kādu baudīja arī Jēzus. Lai kādi būtu tavi ikdienas apstākļi, tici, ka Dievs tev dos īpašu labvēlību.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es zinu, ka arī man ir pieejama daļa no tās labvēlības, ko Jēzus baudīja, būdams uz zemes. Palīdzi man dzīvot ticībā, ka šodien pār mani būs Tava un līdzcilvēku labvēlība.”