“Sekojiet Dievam kā Viņa mīļie bērni.” — Efeziešiem 5:1
Būt kristietim nenozīmē katru nedēļu mērot ceļu uz baznīcu. Mums jāattīsta sevī Dieva raksturs, lai citi varētu redzēt, kā Jēzus darbojas caur mums.
Efeziešiem 5:1 teikts, ka mums jākļūst par Dieva atdarinātājiem. Diemžēl pateikt to ir daudz vieglāk nekā izdarīt.
Tik bieži mēs darām to, kas itin nemaz neatspoguļo Dievu. Tādās reizēs ir tik viegli zaudēt drosmi, padoties un sevi nosodīt.
Par laimi, Dievu neuztrauc tas, ka vēl neesam kļuvuši nevainojami. Viņš zina, ka esam tikai cilvēki. Viņš zina, ka nespēsim vienas nakts laikā, pārdabiskā veidā Viņu nevainojami atdarināt, tomēr Viņš vēlas, lai turpinām tajā pieaugt.
Mums nevajadzētu dzīvot kā iesprūdušiem vienā punktā, nepieaugot savā ticībā. Tas taču nebūtu interesanti! Atskatoties uz pagātni, mums vajadzētu redzēt izmaiņas.
Es mēdzu būt kā farizejs. Varbūt pat biju farizeju priekšniece. Man padevās reliģiozitāte, tomēr es neko nedarīju, lai tiešām atdarinātu Dievu. Kādā brīdī Dievs vadīja mani uzdot sev jautājumu – “Ko es daru, lai kļūtu līdzīgāka Dievam? Vai es tiešām kādam palīdzu? Vai arī esmu kristiete tikai tāpēc, lai Dievs darītu manu dzīvi vieglāku?”
Vislabākā vieta, kur būt, ir vieta, kur varam uzdot jautājumus. Tieši tur mēs nemitīgi cenšamies būt līdzīgāki Kristum.
Bet pielūko, lai savos centienos neiekrīti perfekcionisma un pašnosodījuma lamatās. Mēs kļūdīsimies, tomēr svarīgi ir gribēt katru dienu spert kaut tikai dažus solīšus pretim tam, lai kļūtu līdzīgāki Dievam.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, paldies, ka joprojām mani mīli un palīdzi dzīvot dievbijīgi, pat redzot visas manas kļūdas. Es atsakos zaudēt drosmi savu kļūdu priekšā, kā arī atsakos palikt tāds pats. Es izvēlos sekot Tev un katru dienu aizvien vairāk atdarināt Tevi.”