“Bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” — 2. Korintiešiem 4:2
Mēs pārāk bieži uztraucamies par to, ko citi par mums domā; pat līdz tādam līmenim, ka šīs raizes mums liek sastingt, un bailes, izskatīties muļķīgiem citu priekšā, mūs burtiski paralizē. Bet, zini ko? Es domāju, ja mēs būtu patiesāki, tad mēs saņemtu no apkārtējiem pat lielāku cieņu, nekā cenšoties visu apslēpt un izliekoties, ka esam nevainojami.
Es ticu, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki manī labprāt ieklausās, ir tas, ka es stāstu to, ko esmu iemācījusies no savām problēmām, vājībām un kļūdām. Tas atvieglo, palīdz dzirdēto attiecināt uz sevi, kā arī dod cerību – ja jau es esmu spējusi turpināt doties uz priekšu pēc pieļautajām kļūdām, tad arī viņi to spēs.
Mums jāpārstāj dzīvot bailēs no kļūdām, jo mēs noteikti kļūdīsimies, un punkts. Dievs nekad nav pieprasījis, lai mēs nekļūdītos. Viņš aicina mūs būt godīgiem un atklātiem par saviem trūkumiem. Kad tie ir iznesti gaismā, tad Viņš var mums palīdzēt no tiem atbrīvoties, lai dotos pretim kam lielākam un labākam.
Neslēp savas kļūdas. Iznes tās gaismā, lai vari no tām mācīties. Ja tu patiesi un godīgi uzticēsies Dievam, tad Viņš tev arī varēs palīdzēt pārvarēt itin visu.
Lūgšanas piemērs
“Kungs, man ir savas vājības, par kurām es kaunos, tomēr, turēšanās pie tām, man nekā laba nedos. Es izvēlos būt atklāts par savām vainām, lai Tu vari man palīdzēt no tām atbrīvoties.”