“Šī ir tā mīlestība nevis, ka mē esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” — 1. Jāņa 4:10-11
Ikviens ilgojas būt mīlēts un pieņemts. Tomēr daudzi no mums cenšas atrast mīlestību nepareizā veidā. Mēs mēģinām to atrast ņemot, tomēr to atrast var tikai dodot. Dieva mīlestība ir visbrīnišķīgākā dāvana, kas mums dota. Ja reiz tā plūst uz mums, tai jāplūst arī no mums uz citiem; citādi tā iestāvēsies.
Mīlestībai jādod, jo tāda ir tās daba. Jāņa pirmajā vēstulē 4:11 uzsvērts, kā mums jādod tālāk mīlestība, ko esam saņēmuši – “Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.”
Dzīve Dieva patiesajā mīlestībā ir process. Vispirms Dievs mūs mīl, un tad mēs ticībā pieņemam Viņa mīlestību. Pēc tam mēs spējam veselīgi mīlēt sevi, dot mīlestību atpakaļ Dievam un mācīties mīlēt arī citus cilvēkus.
Šis ir tas ceļš, kā jāplūst mīlestībai, citādi tā nav pilnīga. Tiklīdz mūsos ieplūst Dieva mīlestība, mēs varam dot to tālāk. Mēs varam pieņemt lēmumu būt dāsni savā mīlestībā pret citiem; varam mīlēt citus tikpat dziļi un bez nosacījumiem, gluži kā Dievs mūs ir mīlējis.
Lūgšanas piemērs
“Kungs, es negribu, lai Tava mīlestība manī iestāvas. Palīdzi man ne tikai saņemt mīlestību, bet arī noslēgt tās ritējumu, izvēloties dāsni mīlēt citus.”