“Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīga mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.” — 1. Jāņa 4:18
Gribu parunāt ar jums par mazu vārdiņu – BAILES!
Daudzi no mums, iespējams, atceras, ka bērnībā, pasakot kādu sliktu vārdu, mamma piedraudēja, ka izmazgās mums muti ar ziepēm. Ja mēs pieņemtu, ka “bailes” ir mazs, netīrs vārdiņš, tad Dieva mīlestībā ticība ir ziepes!
Es nerunāju par vārgu ticību, bet gan spēcīgu ticību Dieva beznosacījumu neierobežotajai, nešaubīgajai un pilnīgajai mīlestībai pret mums.
Pirmajā Jāņa vēstulē 4:18 redzam, ka izpratne par Dieva mīlestību mūs atbrīvo no bailēm. Tas gan nenozīmē, ka nekad neizjutīsim bailes, tomēr ticība Dievam un Viņa mīlestībai ļaus mums rīkoties pat tad, ja būsim nobijušies.
Dievs grib, lai zini, ka Viņš ir ar tevi. Viņš tevi vadīs, lai tu varētu uzticēties un paļauties uz Viņu. Atceries, Viņa mīlestība ir nevainojama, pat ja mēs tādi neesam. Mūsu kļūdas neliks Viņam mūs mīlēt mazāk vai vairāk. Vai nav atvieglojoši zināt, ka Dievs tevi mīl tieši tādu, kāds esi? Vai šī doma neliek pieaugt tavai ticībai un neaizdzen kaut mazumiņu baiļu?
Laiku pa laikam mēs jutīsim bailes. Tomēr tajā brīdī mēs varam pavērst savu skatu uz Dievu un zināt, ka Viņš mūs izvedīs cauri ik vienām grūtībām un izaicinājumiem.
Dieva nevainojamā mīlestība, nevis mūsu nevainojamā rīcība, ir tā, kas atkal un atkal padzen mūsu bailes.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, tikai Tava mīlestība var padzīt manas bailes, tāpēc es uzticos Tev. Es zinu, ka Tava klātbūtne ir ar mani, un, ka Tu izvedīsi mani cauri ikvienai bailīgai situācijai. Es pieņemu Tavu mīlestību.”