“Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā.” — Filipiešiem 3:13
Ja nu…?
Jo ilgāk cilvēks dzīvo, jo ticamāk, ka ir pie sevis prātojis – „Bet, ja nu…?”, un sajutis šo pārdomu izraisītas skumjas vai nožēlu. Labās ziņas ir tās, ka Kristus sekotājiem šāds „ja nu..?” nav nožēla par pagātnes notikumiem, bet gan aizraujošs izaicinājums nākotnei, ko Dievs ir sagatavojis.
Es zinu kādu draudzi, kuras mācītājs izaicināja savus draudzes locekļus mēneša garumā veikt četrus uzdevumus, lai sevi sagatavotu un svētītu jaunajam gadam. Viņš aicināja lūgt katru dienu, vienu dienu nedēļā gavēt, dot desmito tiesu un katru nedēļu atvest uz draudzi kādu neticīgu draugu.
Tā rezultātā šī draudze piedzīvoja vēl neredzētu izlaušanos. Dieva klātbūtne dievkalpojumu laikā kļuva daudz spēcīgāka. Kalpošanu projekti un iecerētie celtniecības plāni pēkšņi varēja īstenoties, jo Dievs atvēra durvis finansējumam. Bet visbrīnišķīgākais – draudzes locekļi piedzīvoja fantastisku laiku, ievedot Dieva valstībā neskaitāmas zudušas dvēseles.
Es gribu tevi izaicināt– kas notiktu, ja tu šodien dzītos pēc Dieva kā šī draudze? Ja nu tu savu dzīvi pilnībā nodotu Viņam? Ja nu tu stieptos pēc tā, kas ir priekšā, gatavs tam, ko Dievs spēj darīt? Kas varētu notikt?
Lūgšanas piemērs
“Kungs, es negribu aizvadīt savu dzīvi, jautājot „ja nu?” un nekad nepiedzīvojot izlaušanos savā ikdienā. Šodien es izsaku jaunu apņemšanos dzīties pēc Tevis, esot sajūsmā par to, ko Tu darīsi manā dzīvē.”