Kāpēc mēs jautājam “kāpēc?”

Kāpēc mēs jautājam “kāpēc?”

“Es ticu, palīdzi manai neticībai!” — Marka 9:24

Vai esi kādreiz nonācis traģiskā situācijā, jautājot Dievam – “Kāpēc? Kāpēc tas ir noticis ar mani?”?

Uz mirkli iztēlosimies, ka Dievs uz šo jautājumu arī atbildētu. Vai Viņa dotais paskaidrojums kaut ko mainītu? Notikušās traģēdijas sekas joprojām būtu ar tevi, sāpes būtu tikpat dziļas kā iepriekš. Ko tu būtu iemācījies?

Kad uzdodam Dievam šo jautājumu, manuprāt, mēs patiesībā gribam Viņam jautāt – “Dievs, vai Tu mani mīli? Vai Tu parūpēsies par mani manās sāpēs un sērās? Tu taču mani neatstāsi vienu?” Vai tā varētu būt, ka mēs prasām Dievam paskaidrojumus, baidoties, ka Viņš varētu mūs nemīlēt?

Tā vietā mums jāiemācās teikt – “Kungs, es ticu. Es nesaprotu, iespējams, nekad neapjautīšu visus iesmeslus, kāpēc notiek kas slikts un traģisks, bet es pavisam noteikti zinu, ka Tu mani mīli un vienmēr esi ar mani.”

Es ticu, ka reizēm vajag vairāk ticības, lai grūtus dzīves posmus izdzīvotu uzvarā, nekā tiktu no tiem atbrīvotam. Uzticies Dievam, un, pārdzīvojot grūtības, tu būsi kļuvis stiprāks.


Lūgšanas piemērs

“Dievs, pat tad, kad apstākļi cenšas piepildīt manu prātu ar šaubām, es Tev ticu. Palīdzi man neaizmirst Tavu mīlestību pret mani un uzticēties Tev, lai kas arī notiktu.”

Facebook icon Twitter icon Instagram icon Pinterest icon Google+ icon YouTube icon LinkedIn icon Contact icon