“Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.” (JĀŅA 15:14)
Šodienas pantā Jēzus saka, ka esam Viņa draugi, ja paklausām Viņam. Nākamajā pantā Viņš saka, ka nesauc vairs mūs par Saviem kalpiem, bet gan par Saviem draugiem. Acīmredzami, Viņš ilgojas pēc personīgām attiecībām ar mums, un vēlas, lai mēs būtu atklāti ar Viņu. Viņš to pierāda ar to, ka ir izvēlējies dzīvot mūsos. Cik gan personīgāk tas vēl varētu kļūt, kā iemājot otrā cilvēkā?
Ja Dievs vēlētos ar mums attālas, oficiālas, profesionālas attiecības, Viņš būtu dzīvojis tālu prom. Viņš varētu pa reizei paviesoties, bet pavisam noteikti Viņš nebūtu izvēlējies ievākties uz pastāvīgu dzīvi turpat, kur dzīvojam mēs.
Nomirstot pie krusta, Jēzus pavēra iespēju mūsu personīgajām attiecībām ar visuvareno Dievu. Cik fantastiska doma! Padomā tik – Dievs ir mūsu personīgais draugs!
Ja pazīstam kādu svarīgu cilvēku, tad labprāt šur tur iemetinām – “Ā, jā, viņš ir mans draugs. Es regulāri dodos pie viņa ciemos. Mēs bieži tiekamies.” Ja vien mēs meklējam sadraudzību ar Dievu, ieklausāmies Viņa balsī, paklausām tam, ko Viņš saka un katru dienu paliekam Viņa klātbūtnē, tad mēs to pašu varam teikt par savām attiecībām ar Dievu!
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Tu vari baudīt personīgas attiecības ar Dievu; Viņš ir tavs draugs.