“Un Tas Kungs sacīja uz Ābramu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu.” — 1. Mozus 12:1
Bībelē lasām par vīru vārdā Ābrams, kurš uzticējās Dievam, neskatoties uz savām personīgajām bailēm.
Kā tu justos, ja Dievs tev liktu atstāt savas mājas, savu ģimeni, visu pazīstamo un ērto, lai dotos uz nezināmu mērķi? Vai tu būtu pilns baiļu? Tieši to Dievs lika darīt Ābramam, un tas viņu izbiedēja. Bet Dieva vārdi viņam bija – „Nebīsties.”
Ļoti bieži mums šķiet, ka pareizāk būtu nogaidīt, līdz vairs nebaidāmies, lai varētu izdarīt to, uz ko esam sajutuši aicinājumu; bet, ja tā darīsim, tad, visticamāk, Dieva, citu un arī savā labā paveiksim pavisam maz. Ābramam bija jāsper solis ticībā un paklausībā Dievam, par spīti bailēm.
Ja Ābrams būtu padevies baiļu priekšā, viņš nekad nebūtu piepildījis savu likteni un nekļūtu tas, par ko Dievs viņu bija radījis – par daudzu tautu tēvu.
Padošanās bailēm maina Dieva labāko plānu tavai dzīvei, tāpēc dari, ko Viņš tev saka; pat ja tev nākas rīkoties bailēs! Kā Ābrams, arī tu pārliecināsies, ka gaidāmās balvas ir varenas!
Lūgšanas piemērs
“Dievs, kad Ābrams Tev paklausīja, par spīti savām bailēm, Tu biji viņam uzticams, tāpēc arī es nolemju stāties pretī bailēm un darīt visu, ko Tu man teiksi.”