Nošķirta un svētīta dzīve

Nošķirta un svētīta dzīve

“Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli.” (PSALMS 25:1)

Man patīk no rītiem pacelt rokas un lūgt šo nodošanās lūgšanu, ko atrodam šodienas pantā. Es izrunāju šos vārdus – “Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli.” Šie vārdi ļoti labi izsaka svētīšanās jeb nodošanās nozīmi – pilnīgu, brīvprātīgu pakļaušanos tam Kungam.

Svētīšanās lūgšanā tu Viņam saki – “Dievs, šeit es esmu. Es atdodu sevi Tev. Ne tikai savu naudu, bet visu sevi. Ne tikai uz vienu stundu svētdienas rītā, bet visu sevi. Ne tikai sevi uz nepilnu dienu, bet uz visu laiku. Uz Tevi, Kungs, es paceļu visu savu dzīvi. Es nolieku to Tavā priekšā. Dari ar mani, ko Tu vēlies. Runā šodien uz mani un caur mani. Uzrunā citus šodien caur mani. Nes pārmaiņas pasaulē šodien caur mani. Man nepieder nekā, es esmu tikai pārvaldniece. Viss, kas es esmu, un viss, kas man pieder, ir no Tevis un šodien Tev ir pieejams.”

Svētījot kaut ko, mēs to nošķiram Dievam. Līdz ar to mēs varam svētīt savu dzīvi – pagriezt muguru savām miesas vēlmēm, pasaulīgām vērtībām, miesiskai domāšanai, nedisciplinētai dzīvei, sliktiem ieradumiem un visam citam, kas nav saskaņā ar Dieva Vārdu. Mēs aizveram ausis pasaules trokšņiem un atveram tās Dieva balsij. Mēs apzināti norobežojam sevi no visa bezdievīgā, lai esam gatavi un pieejami Dievam. Svētīšanās nav viegla, bet tā ir vajadzīgās disciplīnas un upuru vērta.


Dieva vārds šodienai: Saki Dievam šodien – “Šeit es esmu!”

Facebook icon Twitter icon Instagram icon Pinterest icon Google+ icon YouTube icon LinkedIn icon Contact icon