“Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” — Romiešiem 12:1
2. vēstulē Korintiešiem, 8. nodaļā Pāvils runā ar Korintas draudzes ticīgajiem par došanu, un kā piemēru viņš min Maķedonijas draudzes. 5. pantā Pāvils saka: „Un ziedoja vairāk, kā cerējām, – sevi papriekš Dievam un pēc Dieva prāta [pilnībā atmetot savas personīgās intereses, viņi deva tik, cik varēja, paši sevi nododot mūsu rīcībā, lai tiktu Dieva gribas vadīti] arī mums [Viņa pārstāvjiem].”
Tas mani tiešām pārsteidz, jo viņi deva ne tikai savu naudu, bet viņi arī deva paši sevi.
Diez cik daudzi no mums ir gatavi uzrakstīt savu vārdu uz lapiņas un iemest to ziedojumu traukā. Romiešiem 12:1 teikts, ka mums vajadzētu sevi pašus pienest par upuri Dievam.
Tas nozīmē dzīvot Dievam arī ārpus draudzes. Tas nozīmē būt gatavam dot naudu un arī būt gatavam mīlēt ikvienu, ko Dievs ved tavā dzīves ceļā. Tas nozīmē būt gatavam lietot visus savus resursus Dieva valstības labā.
Nākamreiz, kad būsi draudzē un apkārt tiks nests ziedojumu trauks, es tevi iedrošinu lūgšanā nodot visu sevi Dievam!
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es gribu Tev atdot visu sevi. Es pienesu Tev sevi kā dzīvu upuri. Parādi, kā Tu vēlies, lai es izlietotu Tevis dotos resursus Tavai godībai.”