“Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība!” (PSALMS 62:6)
Kad lūdzam ticībā, uzticoties Viņam, tiek atbrīvots Dieva spēks, jo Viņam patīk mūsu ticība. Gaidas ir ticības sabiedrotās, un tām piemīt savs unikāls spēks – cerības spēks. Ticība iesniedzas garīgajā pasaulē un sagaida, ka parādīsies Dieva pārdabiskais spēks, lai paveiktu to, kas nav iespējams nevienam cilvēkam uz Zemes. No otras puses, šaubas baidās, ka nekas labs tā arī nenotiks; Dievam tas nav patīkami, un Viņš nevar to svētīt. Dzīvojot šaubās, vilšanās sāpēs un neticībā Dievam, mēs esam bezspēcīgi.
Padomā par kādu reizi, kad nebiji pārliecināts, ka Dievs tev palīdzēs. Tavas lūgšanas nebija visai spēcīgas, ne tā? Tagad atceries kādu situāciju, kad tava sirds pilnībā uzticējās Dievam, un tu tiešām ticēji, ka Viņš darbosies tavā labā. Tad tu spēji lūgt, apzinoties spēku, vai ne? Tas ir gaidu spēks lūgšanā. Pat ja viss neatrisinās tieši tā, kā tu biji cerējis, uzticies, ka Dievs zina, kā ir labāk, un arī turpmāk sagaidi, ka Viņš darīs brīnumu darbus.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Sagaidi, ka Dievs tavā dzīvē darīs varenus darbus, un lūdz drosmīgas lūgšanas.