“Jo no sirds pilnības mute runā.” (MATEJA 12:34)
Šodienas pants man atgādina par sievieti, kas pienāca pie manis pēc kādas konferences un pastāstīja, ka nekad nav beigusi domāt un runāt par savām problēmām, lai arī viņai vienmēr tika mācīts nekoncentrēties uz problēmām. Viņa zināja, ka jābeidz domāt par visu, kas varētu noiet greizi, bet tā vien šķita, ka tā ir neiespējamā misija.
Šī sieviete bija pārcietusi vardarbību un iepazinās ar vēl dažām citām sievietēm, kas līdzdalīja savas sāpes. Sarunu laikā viņa apjauta, ka Dievs pārējām sievietēm ir teicis to pašu, ko viņai, bet atšķirība bija tā, ka viņas bija paklausījušas, savukārt, viņa – nē. Viņas bija atjaunojušas savas domas saskaņā ar Dieva Vārdu, kamēr viņa atteicās beigt domāt par savām problēmām un iecementēja tās vēl dziļāk savā dvēselē.
Tas, par ko mēs domājam, agrāk vai vēlāk iznāk no mūsu mutes. Tādēļ, ka šī sieviete atteicās paklausīt Dievam, pārstājot domāt un runāt par savām problēmām, viņa bija nonākusi cietumā, no kura pati vairs nespēja izkļūt. Mēs savā dzīvē piedzīvojam to, par ko domājam un runājam. Šī sieviete būtu varējusi lietot savas domas un vārdus, lai meklētu Dievu, bet viņa tos izmantoja, lai meklētu tieši to pašu, no kā centās aizbēgt.
Es tevi iedrošinu meklēt Dievu, domājot un runājot par Dievam tīkamo un lūdzot, lai Svētais Gars piepilda tavu prātu un muti ar to, ko Viņš vēlas, lai tu piedzīvotu.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Šodien domā par to, kas tevi iepriecina, nevis skumdina.