“Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!” — Psalms 100:4
Vēstulē Efeziešiem 4:29 Pāvils mūs mudina nelietot nelietīgus un nekrietnus vārdus. Ilgu laiku es pat nenojautu, ka tas attiecas arī uz sūdzēšanos, tomēr tagad esmu iemācījusies, ka tā piesārņo mūsu dzīvi.
Pavisam vienkārši – sūdzēšanās ir grēks! Tā rada veselu lērumu problēmu un mūsu līdzcilvēkos nokauj jebkādu prieku.
Ir noderīgi sev pajautāt, cik ātri mēs zaudējam pacietību un sākam sūdzēties, kad nākas gaidīt sastrēgumā vai rindā pie kases pārtikas veikalā. Cik naski mēs pamanām un norādām uz savu draugu vai radinieku kļūdām un neveiksmēm? Vai mēs sūdzamies par savu darbu, tā vietā, lai pateiktos Dievam, ka mums vispār tāds ir?
Sūdzēšanās pretinde ir pateicība. Patiesi pateicīgi cilvēki nesūdzas. Viņi ir pārāk aizņemti, pateicoties par visu labo, ko saņēmuši, un viņiem neatliek laika pamanīt to, par ko varētu žēloties.
Bībelē teikts, lai ieejam Dieva pagalmos ar slavu un pateicību. Tam vajadzētu kļūt par mūsu ikdienas mērķi – dzīvot pateicībā. Būsim pēc iespējas pozitīvāki un pateicīgāki!
Pamēģini vakarā pirms gulētiešanas padomāt, par ko tu vari būt pateicīgs. Lai tās ir arī tavas pirmās domas no rīta, kad pamosties. Pateicies Dievam arī par to, ko parasti uztver kā pašu par sevi saprotamu – darbu, ka esi savlaicīgi pamodies, maltīti, savu ģimeni.
Nenokar rokas, ja kādreiz tas neizdodas; turpini to darīt, līdz tas kļūst par jaunu ieradumu dzīvot ar pateicības pilnu sirdi! Un esi dāsns savā pateicībā, jo tā tavas attiecības ar to Kungu kļūs vēl saldākas.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es gribu dzīvot ar pateicības pilnu sirdi, sākot jau ar šo brīdi! Es Tev pateicos, ka Tu mani tik ļoti mīli. Es pateicos par Tavām svētībām. Palīdzi man ikdienas saskatīt to labo, lai varu par to Tev pateikties.”