“Ko es [Jeremija] lai uzrunāju un pie kā sirdsapziņas es vēl varētu griezties, lai viņi to arī dzird? Redzi, viņu ausis ir neapgraizītas [tās nekad nav noslēgušas derību ar Dievu un nav svētītas Viņa kalpošanai], tā ka tie nevar dzirdēt!” (JEREMIJAS 6:10)
Ikreiz, kad Dievs uz mums runā, bet mēs izturamies tā, it kā Viņu nedzirdētu, mūsu sirds kļūst aizvien cietāka un kļūst aizvien grūtāk Viņu sadzirdēt. Mēs kļūstam stūrgalvīgi un nejūtīgi uz Viņa vadību.
Šodienas pantā lasām, ka Dievs vēlējās, lai Jeremija brīdina Viņa tautu par tūlītēju iznīcību, bet tie nespēja dzirdēt viņa balsi, jo to ausis nebija apgraizītas (noslēgušas derību ar Dievu). Cik traģiski!
Pretēji tam, Jāņa 5:30 mēs redzam, ka Jēzum bija svētītas (nošķirtas), apgraizītas ausis. Man šķiet, ka šis ir viens no svarīgākajiem Bībeles pantiem, kas runā par spēju dzirdēt no Dieva: “Es no Sevis nespēju darīt nekā [neatkarīgi, pēc Savas iegribas – tikai tā, kā Dievs ir mācījis un pavēlējis]. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu [Es lemju, jo Man ir pienākums lemt. Kad dzirdu Viņa balsi, Es pieņemu lēmumu], un Mans spriedums ir taisns (taisnīgs), jo Es nemeklēju Savu gribu [Es neilgojos darīt to, kas ir Man patīkami vai kas kalpo Manam mērķim], bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.”
Jēzus neko nedarīja, ja vien nedzirdēja apstiprinošo Tēva balsi. Iedomājies, kāda būtu mūsu dzīve, ja mēs lūgtu Dieva padomu, pirms iekuļamies nepatikšanās, un tad mums izmisīgi vajadzīga Viņa palīdzība, lai no tām izkļūtu, jo nebijām laikus lūguši pēc Viņa vadības.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Pirms pieņem lēmumu, ieklausies savā sirdī.