“Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū [kas dzīvo ne pēc miesas kārībām, bet Gara vadības], vairs nav nekādas pazudināšanas.” — Romiešiem 8:1
Kādā lielākā konferencē es jautāju klausītājiem, cik daudzi aizvada savu dzīvi vainas apziņā, tad es tā rēķinu, ka vismaz 80 procenti cilvēku pacēla roku. Arī es biju starp šiem 80 procentiem, līdz es nolēmu, ka neļaušu šai vainas apziņai valdīt pār savu dzīvi.
Es lasīju, kas par to ir teikts Dieva Vārdā, lasīju par Viņa raksturu un dabu, līdz biju pilnībā pārliecināta, ka Dievs nav manas vainas apziņas avots.
Es šo sajūtu redzu kā nelegālu iebrucēju, kas uzbrūk mūsu prātam, cenšoties atturēt mūs no tā, lai mēs izbaudītu visu, ko Dievs mums ir sniedzis. Vainai mūsu dzīvē vairs nav nekādu likumīgu tiesību, jo Jēzus ir samaksājis par mūsu grēkiem un nodarījumiem. Ja jau vainas apziņa mūsos iemājo nelikumīgi, mums tā jāsūta atpakaļ uz turieni, no kurienes tā nākusi – uz elli!
Vairs neļauj vainas apziņai nozagt tavu prieku. Neaizmirsti, ka tu neesi tai radīts. Ikreiz, kad ar to sastopies, tiec ar to galā ātri un agresīvi, saņemot Dieva mīlestību un žēlastību.
Lūgšanas piemērs
“Svētais Gars, es zinu, ka neesmu radīts vainas apziņai! Dari mani modru ikreiz, kad manī cenšas ienākt vainas apziņa, un atgādini, ka man ir piedots un Jēzus upurī es esmu pilnīgs.”