Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit, Es būšu atrodams. (Jeremijas 29:13)
Mums var nākties būt diezgan stingriem pret savu miesu, lai stātos pretim pasivitātes garam, kas cenšas mūs atturēt no tā, lai mēs pieaugtu Dieva atziņā. Apņemšanās pavadīt laiku ar Dievu ir pati svarīgākā apņemšanās, ko varam savā dzīvē pieņemt.
Ja man būtu nepieciešams veikt dialīzi nieru slimības dēļ un jābūt slimnīcā 8:00 no rīta, divas reizes nedēļā, tad pavisam noteikti es nepieņemtu uzaicinājumu tajā laikā darīt ko citu, lai arī cik vilinošs izklausītos šis piedāvājums, vai cik ļoti es vēlētos to pieņemt. Es zinātu, ka mana dzīvība ir atkarīga no tā, vai apmeklēšu šo nolikto vizīti slimnīcā. Tikpat nopietni mums vajadzētu uztvert arī laiku, ko pavadām ar Dievu. Laiks, ko pavadām ar Viņu, lielā mērā ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, līdz ar to šim laikam mūsu dienas plānos vajadzētu ieņemt prioritāti.
Reizēm mēs kļūstam pavirši pret “vizītēm” pie Dieva, jo zinām, ka Viņš vienmēr ir pieejams. Mēs zinām, ka Viņš visu laiku ir ar mums, līdz ar to izlaižam vai pārliekam tikšanās laiku ar Viņu, lai varētu izdarīt ko šķietami steidzamāku. Tomēr, ja laiks, ko varam pavadīt ar Dievu, mums kļūtu par “prioritāti”, iespējams, mūsu dzīvē nebūtu tik daudz “steidzamību”, kas mēdz nozagt mūsu laiku.
Pavadot laiku ar Dievu, pat ja nejūtam Viņa klātbūtni vai domājam, ka neko vērtīgu neiegūstam, mēs tomēr sējam labas sēklas, kas mūsu dzīvē reiz nesīs labu ražu. Ar neatlaidību tu sasniegsi to brīdi, kad sapratīsi Dieva Vārdu daudz dziļāk un izbaudīsi sadraudzību ar Viņu. Tu sarunāsies ar Dievu un arī dzirdēsi Viņa balsi.
Dieva vārds šodienai: Neatcel savu tikšanās laiku ar Dievu.