Pie Tevis, Kungs, es patveros. (Psalms 31:1)
Atceros, kad Dievs man lika aiziet no pilnas slodzes darba, kur pelnīju ļoti labu algu. Viņš sāka ar mani pārrunas, un teica – “Tev nāksies to visu atstāt un palikt mājās, lai varētu sagatavoties kalpošanai.”
Es nepaklausīju uzreiz, jo baidījos aiziet no darba. Galu galā, kā es varēju būt pārliecināta, ka tiešām dzirdu no Dieva? Bet Viņš turpināja iesāktās pārrunas, un beigu beigās es noslēdzu ar Viņu darījumu, sakot – “Es nestrādāšu uz pilnu, bet uz pusslodzi.”
Tā nu es sāku strādāt uz pusslodzi, jo baidījos uzticēties Dievam pilnībā. Mums ar Deivu vairs nebija tik lieli ienākumi, bet mēs sapratām, ka varam izdzīvot arī ar mazāku naudas summu. Mums nācās samazināt savus izdevumus, tomēr vēl varējām apmaksāt visus rēķinus. Tāpat man bija vairāk laika sagatavoties kalpošanai. Lai arī tas šķita kā labs plāns, tas tomēr nebija Dieva plāns.
Es iemācījos, ka Dievs nav ieinteresēts mūsu “darījumos”, un drīz vien mani atlaida no šī pusslodzes darba. Es biju laba darbiniece un nekad agrāk nebiju atlaista. Lai arī man nepatika tā brīža apstākļi, es beidzot biju tur, kur Dievs mani bija aicinājis jau no paša sākuma – pilnīgā paļāvībā uz Viņu.
Bez darba man nācās iemācīties uzticēties Dievam par katru nepieciešamo sīkumu. Sešus gadus, katru mēnesi mums bija vajadzīga dievišķa iejaukšanās, lai varētu nomaksāt rēķinus, bet tajā pašā laikā mēs daudz mācījāmies par Dieva uzticamību. Viņš vienmēr parūpējās par mums, un tas, ko mēs iemācījāmies to gadu laikā, šobrīd mums palīdz uzticēties Dievam, vadot starptautisku kalpošanu. Es iedrošinu tevi uzticēties Dievam pilnībā un necenties ar Viņu noslēgt “darījumus”, jo tie nekad neizdodas.
Dieva vārds šodienai:
Kad sākam ar Dievu kaulēties, mēs nekad neuzvaram.