“Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!” (PSALMS 25:4)
Vairums no mums, kad iegūstam kāroto, esam ļoti apmierināti. Tāda ir cilvēka daba. Tomēr, dzīvojot kopā ar Dievu, ir daudz kas cits, kas kļūst svarīgāks par paša vēlmju piepildīšanu, piemēram, ieraudzīt Dieva plānu savai dzīvei, dzirdēt Viņa balsi, kad jāpieņem kādi lēmumi, un paklausīt Viņa vadībai jebkurā situācijā.
Reiz es ar Deivu kādā lielveikala bodītē ieraudzīju gleznu, ko uzreiz vēlējos nopirkt. Deivam gan šķita, ka mums tā nav vajadzīga, bet es ķēros pie sava ieroča – klusējošās dusmu lēkmes. Es vienkārši apklusu, jo biju ļoti dusmīga.
“Tev viss labi?” Deivs jautāja.
“Jā, labi, viss ir labi.” Es atbildēju ar savu muti, lai arī prātā domāju – “Tu vienmēr mani gribi mācīt, ko darīt, ko nē. Liec taču mani mierā un ļauj man darīt, ko es gribu.”
Es turpināju pūsties aptuveni stundu, cenšoties manipulēt ar Deivu. Es zināju, ka mans mierpilnais, flegmātiskais vīrs daudz labāk man piekāpsies, nekā ar mani strīdēsies. Es vēl biju pārāk nenobriedusi tajā Kungā, lai ieraudzītu, ka mana uzvedība nebija dievbijīga.
Es sāku izdarīt spiedienu uz Deivu, un galu galā mēs gleznu nopirkām. Pieliekot to pie sienas savās mājās, Svētais Gars man teica – “Zini, patiesībā jau tu nemaz neuzvarēji. Tu dabūji savu gleznu, bet vienalga zaudēji, jo tas nenotika pēc Mana prāta.”
Vienīgais veids, kā uzvarēt, ir rīkoties pēc Dieva prāta. Tādejādi, pat ja nedabūsim, ko gribam, mūs piepildīs dziļš apmierinājums, jo zinām, ka esam paklausījuši Viņa balsij. Šis apmierinājums ir daudz noturīgāks par prieku, ko mēs iegūtu, ja būtu tikuši pie kārotās mantas vai sasniegumiem.
Dieva vārds šodienai: Kad Dieva prāts kļūst par tavējo, tu esi ceļā pretim dziļam mieram un priekam.