“Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.” (ATKLĀSMES 3:20)
Atverot savas sirds durvis Svētā Gara kalpošanai manā dzīvē, Viņš sāka runāt uz mani par ikvienu manas dzīves jomu; nebija nekā tāda, par ko Viņš negribētu runāt. Man tas patika, bet vienlaikus arī nepatika, ja saproti, ko ar to domāju.
Dievs runāja uz mani par to, kā es runāju ar cilvēkiem un par viņiem. Viņš runāja uz mani par to, kā es tērēju naudu, kā es ģērbjos, kādi ir mani draugi, ko es daru, lai atpūstos. Viņš runāja uz mani par manām domām un attieksmi. Es sapratu, ka Viņš zina manus dziļākos noslēpumus, un Viņam nekas nav apslēpts. Viņš vairs nedzīvoja manas dzīves “svētdienas rīta istabiņā”, bet tā vien šķita, ka Viņš ir pārņēmis visu manu namu! Es nekad nevarēju zināt, kad Viņš sāks uz mani runāt par kādu jaunu manas dzīves jomu. Kā jau teicu, tas bija aizraujoši un izaicinoši vienlaikus, jo es zināju, ka Viņš, kas reiz sācis runāt uz mani, atkal ieviesīs manā dzīvē kādas pārmaiņas.
Mēs visi gribam piedzīvot izmaiņas kādās konkrētās jomās, bet, kad tās ir klāt, nereti nobīstamies. Nereti mēs vēlamies mainīt savu dzīvi, bet ne savu dzīvesveidu. Iespējams, mums nepatīk, kas notiek mūsu dzīvē, bet tajā pašā laikā prātojam, vai tā vienalga nav labāka par citām iespējām. Mēs varam ļauties trauksmei un pat sākt baidīties zaudēt kontroli pār savu dzīvi, ja ļausim Kādam, ko pat nevaram saredzēt, uzņemties vadību.
Dzirdēt un paklausīt Dieva balsij, kamēr Viņš darbojas pie mūsu dzīves, nozīmē dzīvot Viņa godam un priekam, ne savējam. Tas varētu šķist satraucoši un sarežģīti atvērt Viņam durvis uz visām savas dzīves istabām, tomēr varu tev garantēt, ka tas ir tā vērts.
Dieva vārds šodienai: Ieaicini Dievu katrā savas dzīves telpā.