„[Mana apņemšanās ir] atzīt Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku, un Viņa ciešanu sadraudzību…” — Filipiešiem 3:10
Nemitīga dzīšanās pēc Dieva var nebūt viegla, tomēr tas noteikti ir tā vērts. Tomēr tu nevari tā pa īstam dzīties pēc Dieva, iekams neesi piedzīvojis patiesu brīvību.
Dievs ir apņēmies mūs darīt brīvus, un ir tik fantastiski būt brīvam no vainas, nosodījuma un raizēm par to, ko citi par mani padomās.
Zinot, kas esam Kristū, mēs tiekam darīti brīvi no bailēm kļūdīties. Tas, savukārt, sniedz mums drosmi spert nākamo soli un meklēt Dieva apsolījumus.
Viena no varenākajām brīvībām, ko Dievs man ir devis, ir brīvība būt man pašai. Gadiem ilgi es centos būt tā, kas nemaz neesmu, domājot, ka man taču vajadzētu būt tādai vai tādai, tajā pašā laikā apzinoties, ka nepavisam neesmu tāda kā citi. Tomēr turpināju censties kļūt tieši tāda kā citi, līdz, pateicoties savām attiecībām ar Dievu, ieraudzīju, kādu Viņš mani ir radījis. Tas atbrīvoja mani arī no manis pašas, lai varu koncentrēties tikai uz Jēzu, kalpojot citiem tā, kā Viņš to ir paredzējis.
Vēstules Filipiešiem 3. nodaļā Pāvils saka, ka ir apņēmības pilns iegūt visu to, ko Jēzus Kristus ar Savu nāvi ir apsolījis dot; pazīt Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Es ticu, ka tad, kad mēs piedzimstam no jauna, mūsos mostas apņēmības gars. Mēs to varam saukt par Svētā Gara degsmi vai dedzību, un tieši tas dod mums papildu spēku, lai grūtībās varētu teikt – “Es nepārstāšu dzīties pēc tuvām, dedzīgām, dziļām un personīgām attiecībām ar Dievu. Es nepadošos, līdz kļūšu par to, kādu Kristus vēlas mani redzēt.”
Esi neatlaidīgs, paliekot ticībā un saņemot Dieva apsolījumus. Atceries, tu piederi Viņam, un Viņš tev ir devis neatlaidīgu garu!
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es vēlos dzīvot jaunu dzīvi, neatlaidīgi dzenoties pēc Tevis un Taviem apsolījumiem. Es uzticos, ka Tu man palīdzēsi kļūt par to, ko Tu esi nodomājis, un palīdzēsi man piedzīvot patiesu brīvību.”