Tiešām Es jums saku: kas Dieva valstību nesaņem kā bērniņš, nenāks tur iekšā. (LŪKAS 18:17)
Dievs dzird arī visvienkāršākos saucienus un uzklausa visbērnišķīgākos lūgumus. Esmu izaudzinājusi četrus bērnus, un tagad man ir deviņi mazbērni, un, ja es varu ko teikt par bērniem, tad noteikti to, ka viņi nav sarežģīti. Bērniem nesagādā ne mazākās grūtības darīt zināmu, ko viņi vēlas, skriet tavās rokās, kad viņiem ir bail, vai dāvāt lielu, dāsnu buču, bieži vien pat bez redzama iemesla. Kad bērni vecākiem uzdod jautājumu, tad viņi arī sagaida, ka saņems atbildi, un tieši ar tādām pašām gaidām mums vajadzētu doties pie Dieva. Bērni nav sarežģīti, viņi noslēpj savu sirdi vai sajūtas, līdz ar to komunikācija ar bērniem var būt ļoti viegla un atsvaidzinoša.
Dievs vēlas, lai saskarsmē ar Viņu mēs būtu tieši tādi paši. Mums jāiet pie Dieva ar bērnišķīgu vienkāršību un ilgām, gaidot, ko Viņš mums sacīs vai atbildēs. Gluži kā bērnos ir dabiska tieksme pilnībā uzticēties saviem vecākiem, tā arī mums, uzticoties Dieva balsij, jākļūst nevainīgiem un šķīstiem, atmetot jebkādas šaubas. Lūdzot ar vienkāršu, bērnišķīgu ticību, mēs varam piedzīvot Dieva brīnumaino spēku un pārmaiņas.
Dieva vārds šodienai: Kad šodien lūgsi, uzrunā Dievu par “Tēti” un uzticies Viņam pilnībā.