Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. (Jēkaba 4:8)
Ne visi ir gatavi maksāt to cenu, lai būtu tuvu Dievam. Ne visi ir gatavi veltīt tam vajadzīgo laiku vai ieguldījumu, lai piedzīvotu garīgo izaugsmi. Dievs neprasa visu mūsu laiku. Pavisam noteikti Viņš neiebilst, ka darām arī darbus, kas nav uzskatāmi par “garīgiem”. Viņš ir radījis mūs ar miesu, dvēseli (prāts, griba un emocijas) un garu, un Viņš sagaida, ka mēs parūpēsimies par katru no šīm jomām.
Miesas vingrināšana un rūpes par dvēseli prasa laiku un pūles. Pienācīga uzmanība ir jāpievērš arī emocijām – mums vajadzīga izklaide un jautrība, mums jābauda citu cilvēku sabiedrība. Savukārt, savu prātu un domas nākas atjaunot un pilnveidot katru dienu. Vēl bez tam, mums ir arī garīgā daba, kas prasa savu uzmanību. Lai mēs būtu līdzsvaroti un veseli, mums jāvelta laiks un rūpes visai mūsu būtnei.
Es uzskatu, ka tuvība ar Dievu ir laika jautājums. Mēs sakām, ka mums nav laika meklēt Dievu, taču patiesība ir tāda, ka mēs atrodam laiku, lai darītu to, kas mums ir patiesi svarīgi. Lai arī mums visiem nākas stāties pretim dažādiem traucēkļiem, mēs atradīsim laiku, lai iepazītu Dievu vēl tuvāk, sadzirdētu Viņu, ja vien tas mums šķitīs svarīgi. Nemēģini iespiest laiku Dievam starp saviem ikdienas darbiem; drīzāk plāno savu ikdienu ap laiku, ko pavadi ar Viņu.
Dieva iepazīšana ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc nezaudē drosmi, ja neredzi tūlītējus rezultātus. Apņemies godāt Viņu ar savu laiku, un tu noteikti baudīsi tā labos augļus.
Gluži tāpat kā fiziska vingrošana, arī garīgi vingrinājumi jāveic regulāri. Rezultāti būs neizbēgami!