“Un tas teica: “Atlaid mani, jo rīts sāk aust.” Bet Jēkabs teica: “Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi.”” (1. MOZUS 32:27)
Ir lūgumi, kurus tu izsaki Dievam dažos vārdos vai teikumos, un nekad par tiem vairs nedomā. Savukārt citreiz, kāda situācija vai konkrēts cilvēks nemitīgi atgriežas tavās domās, un tu vienkārši zini, ka lūgšanas par viņu vēl ne tuvu nav beigušās. Kad Svētais Gars tev par kaut ko vai kādu atgādina no jauna un jauna, visticamāk, Viņš pievērš tavu uzmanību, mudinot uz neatlaidīgām lūgšanām; lūgšanām, kas atsakās padoties.
Manā dzīvē ir bijušas vairākas reizes, kad esmu bijusi ļoti pārliecināta par Dieva gribu, jo Viņš skaidri par to bija uz mani runājis caur Savu Vārdu. Ja lūdzot par to es nepiedzīvoju nozīmīgu izrāvienu, man atliek doties pie Dieva – “Te es atkal esmu! Dievs, es negribu izklausīties nepateicīga, bet es nerimšos pēc tā lūgt, kamēr to nesaņemšu.” Reizēm es saku – “Kungs, es atkal par to lūdzu un lūgšu, kamēr piedzīvošu šajā jomā uzvaru.” Citos brīžos es vienkārši pateicos, ka Dievs darbojas, un atgādinu, ka pacietīgi gaidu pēc uzvaras. Mums vairāk jābūt kā Jēkabam, sakot “Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi!” (sk. 1. Mozus 32:24-28)
Ja es zinu, kāda ir Dieva griba, tad varu lūgt saskaņā ar to un atteikties padoties. Dievam ir prieks par apņēmīgu lūdzēju, un arī Savā Vārdā Viņš mūs iedrošina nepadoties un nepagurt. Neatlaidība atmaksājas, tāpēc turies pie saviem dzīves plāniem, tostarp lūgšanām. Savas neatlaidības dēļ Jēkabs turpināja sarunas ar Dievu un tika atalgots ar jaunu vārdu un jaunu dzīves sākumu.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Dievam ir prieks par cieņpilnu neatlaidību.