“Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” — Psalms 119:105
Tā ir patiesība, ka mums visiem savās attiecībās ar Dievu vienmēr ir vieta izaugsmei. Iesākumā es bieži zaudēju apņēmību, redzot, cik tāls ceļš man vēl ir ejams, un šķita, ka katru dienu man tas tiek atgādināts, reizēm pat ik pēc stundas. Es sevī nesu nepārtrauktu izgāšanās sajūtu, ka es neesmu tā, kādai man jābūt, ka es nedaru pietiekami daudz, ka man jācenšas vairāk. Un tomēr, kad es centos vairāk, es atkal cietu sakāvi.
Tagad es esmu pieņēmusi citādāku attieksmi – Es vēl neesmu tur, kur man jābūt, bet, paldies Dievam, es arī neesmu tur, kur biju kādreiz. Viss ir labi, jo es esmu ceļā! Tagad es patiešām zinu, ka Dievs nav uz mani dusmīgs, tikai tāpēc vien, ka vēl neesmu sasniegusi savu gala mērķi. Viņš ir apmierināts, ka es nepadodos un palieku uz Viņa sagatavotā ceļa.
Ja mēs vienkārši turpināsim iet uz priekšu, Dievs būs apmierināts ar mūsu progresu un attīstību. Viņš ir apsolījis izgaismot ceļu mūsu priekšā. Mēs varbūt vēl nemaz nezinām, kurp ejam, un reizi pa reizei arī paklūpam, bet Dievs ir uzticams. Viņš redz tavu progresu, Viņš ar tevi lepojas, un Viņš tev palīdzēs palikt uz pareizā ceļa!
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es nezaudēšu drosmi, skatoties uz to, kur esmu šobrīd. Tu mani esi vedis jau tik tālu, un es zinu, ka Tu turpināsi izgaismot manu ceļu.”