“Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.” — 1. Korintiešiem 13:5
Mēs visi reizēm tiekam sāpināti, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi iemācīties ātri piedot, lai varam palikt garīgi stipri un veseli. Piemēram, ja kāds tevi ir sāpinājis, nevelti nākamos desmit gadus tam, lai sevi atkārtoti sāpinātu, nemitīgi pieminot šo pāridarījumu. Visticamāk, šis cilvēks par tevi vispār nemaz nedomā, kamēr tu pats gadiem ilgi dzīvo šajā notikumā. Tas sāpina tikai vienu cilvēku – tevi pašu.
Kad dzīvojam nepiedošanā, mēs mēģinām „skaitīt punktus”, uzskatot sevi labāku par citiem.
Mūsu laulības iesākumā, kad abi ar Deivu viens pret otru šņācām un pūtām, es mēdzu atgādināt kādus pagātnes notikumus, kurus Deivs pat nespēja atcerēties, un viņš teica: „Kur tu to visu esi noglabājusi?” Jā, manī tam bija īpaša vieta, bet tas viss mani ēda no iekšienes. Un katrs nākamais Deiva pārkāpums tika pievienots sarakstam, līdz tas manā sirdī kļuva par lielu, rūgtu milzi.
Paldies Dievam, esmu apguvusi labāku veidu, kā dzīvot! Dzīvojot Dieva mīlestībā, mēs atrodam brīvību neuzskaitīt pret sevi veiktos pāridarījumus. Ja tevi šodien sāpina nepiedošana, lūdz, lai Dievs palīdz tev pārtraukt skaitīt punktus. Tu vari šodien atlaist savu rūgtumu.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es vairs negribu skaitīt punktus un dzīvot ar nepiedošanu sirdī. Es to atlaižu un lūdzu, lai Tu man palīdzi dzīvot mīlestībā, kas nepiemin ļaunu.”