“Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu (atlaidiet to), lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu [pašu] pārkāpumus.” (MARKA 11:25)
Ja vēlamies dzirdēt Dievu, mums jātuvojas Viņam ar tīru sirdi; viens labs veids, kā pārliecināties, ka mūsu sirds ir tīra Viņa priekšā, ir parūpēties, ka piedodam ikvienam, kas mūs ir sāpinājis vai aizvainojis. Piedot nav viegli, tomēr piedošana ir efektīvas lūgšanas priekšnosacījums, kā to lasām šodienas pantā.
Lai arī Jēzus mācekļi zināja, ko Viņš māca par piedošanu, viņiem vienalga ar to neklājās viegli. Pēteris Jēzum jautāja: “Kungs, ja mans brālis pret mani grēko, cik daudz reižu man viņam ir jāpiedod?! Pietiks ar septiņām reizēm?” (Mateja 18:21) Uz ko Jēzus saka – “Nē. Bet kā būtu ar septiņdesmit reiz septiņas?” Cipars “septiņi” simbolizē pilnību vai pabeigtību, līdz ar to Jēzus saka – “Neierobežo piedošanu; vienkārši turpini to darīt.”
Kad piedodam, mēs rīkojamies kā Kristus; mēs rīkojamies kā Dievs, jo Viņš ir piedodošs Dievs. Piedošana ir kā žēlastības manifestācija; tā ir mīlestība, kas ir izpausta rīcībā. Tā nav mīlestība, kas balstās uz sajūtām, bet tā balstās lēmumā, apzinātā izvēlē paklausīt Dievam. Patiesībā es pat ticu, ka piedošana ir mīlestības augstākā izpausme. Piedošana un mīlestība iet roku rokā, un to izpaušana pagodina Dievu, ļauj būt vienprātībā ar Viņu, kā arī liek mums paklausīt Viņa Vārdam, kas, savukārt, palīdz sadzirdēt Viņa balsi.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Piedod ātri, bieži un pilnīgi.