“Es esmu mācījies būt pieticīgs (apmierināts līdz tādam līmenim, ka man tas netraucē un neapgrūtina) ar to, kas man ir. Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu.” (FILIPIEŠIEM 4:11-12)
Mēs vienmēr esam gatavi sekot Svētajam Garam pretim svētībām, tomēr saķeram “dzirdes traucējumus”, ja sekošana Viņam nozīmē, ka nedabūsim to, ko gribam.
Pēc Pāvila atgriešanās un kristības Svētajā Garā, Gars viņam uzrādīja dažas no grūtībām, ar kurām nāksies sastapties (sk. Apustuļu darbi 9:15-16). Savas dzīves laikā Pāvils piedzīvoja daudz sarežģītu un grūtu situāciju, tomēr viņš saņēma arī neskaitāmas svētības. Dievišķas iedvesmas vadīts viņš sarakstīja lielāko daļu Jaunās Derības. Viņš redzēja vīzijas, tikās ar eņģeļiem un piedzīvoja daudz citu brīnumu. Tomēr viņam nācās sekot Svētā Gara vadībai arī brīžos, kad svētības nebija tik patīkamas. Viņš dzirdēja un paklausīja Dieva balsij arī tad, kad tas nebija ērti un izdevīgi, kad tas nekalpoja viņa paša labumam.
Šodienas pantā Pāvils runā par to, ka spēj būt apmierināts gan svētībās, gan grūtībās. Nākamajā pantā viņš apliecina, ka visu spēj Tā spēkā, Kas viņu dara stipru. Viņš tika stiprināts gan labajos brīžos, lai tos izbaudītu un saglabātu pareizu attieksmi, gan grūtajos, lai izciestu un saglabātu pareizu sirds nostāju.
Svētais Gars mūs vada gan miera ielejās, gan grūtībās. Lai arī kas notiktu mūsu dzīvē, mēs noteikti varam uz Viņu paļauties.
Dieva vārds šodienai: Kad mainās mūsu apstākļi, Dievs paliek nemainīgs, vienmēr cienīgs mūsu slavas un pateicības.