“Jēzus raudāja.” (JĀŅA 11:35)
Tik daudzi nespēj izjust dievišķas emocijas, jo savā pagātnē ir piedzīvojuši tik daudz sāpju, ka ir vienkārši savas sajūtas “izslēguši”. Cilvēki, kas ilgstoši ir atteikušies just, baidās atkal sākt sajust emocijas, jo vienīgās sajūtas, ko viņi atceras, ir sāpes.
Lai spētu atkal ļaut savā dzīvē plūst dievišķām emocijām, ar laiku nākas uzlūkot savas emocionālās sāpes. Ļaujot sev atkal just, cieta sirds pārvērtīsies par mīkstu, bet, lai atkal ieslēgtu savas emocijas, ir vajadzīga pacietība un vēlēšanās sadarboties ar Dievu.
Lai arī, kas tas bija, kas radīja tavas sāpes, vai cik briesmīgas tās bija, nepaliec cietas sirds gūstā. Tādejādi tu tikai apārstēsi savu sāpju simptomus, nevis saknes. Tas tevi nepasargās no turpmākām sāpēm, bet gan traucēs sadzirdēt Dieva balsi. Cieta sirds nav no Dieva; Viņš ir radījis mūs tā, lai mēs spētu just. No šodienas panta redzam, ka pat Jēzus raudāja.
Ikreiz, kad ļausi sev just, tu būsi atvērts arī sāpēm, tomēr, ja tevī būs Jēzus, tavs Dziedinātājs, tu jutīsi atšķirību. Ikreiz, kad tiksi sāpināts, Viņš uzreiz būs blakus, lai aprūpētu tavu brūci.
Ja esi atslēdzis savas emocijas, lūdzu, saproti, ka tādejādi esi arī zaudējis spēju dzirdēt Dieva balsi. Atver Viņam savu sirdi; lūdz, lai Viņš to dara mīkstu un tevi dziedina, lai tu vari sadzirdēt Viņa balsi un baudīt ar Viņu tuvu sadraudzību.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Ja celsi sienas, kas neļauj cilvēkiem ienākt tavā dzīvē, tu attapsies dzīvojam aiz šīm sienām kā sevis radītā cietumā.