“Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē.” (EBREJIEM 13:15)
Ļoti bieži šodienas pantā minēto “slavas upuri” mēs interpretējam vienkārši kā Dieva slavēšanu brīžos, kad nejūtam, ka vēlētos Viņu slavēt, kas, pavisam noteikti, var būt viens no upura veidiem. Tomēr es sliecos domāt, ka vēstules autors patiesībā atsaucas uz Vecās Derības upurēšanas sistēmu, kurā bija nepieciešamas dzīvnieku asinis, lai izpirktu cilvēku grēkus.
Mēs tomēr dzīvojam Jaunās Derības laikos, kad vairs nenākas uz upura altāra nokaut aitas vai kazas. Upuris, ko Dievs sagaida no mums šodien, ir pareizie vārdi, kas nāktu pār mūsu lūpām. Tāpat kā Vecās Derības laikā augšup pacēlās dzīvnieku upuru dūmi un aromāts, tā šodien Viņam pretim paceļas mūsu sirds pielūgsme. Ebrejiem 13:15 Tas Kungs saka – “Upuris, pēc kā Es tagad ilgojos, ir jūsu lūpu auglis, pateicībā Mani atzīstot.”
Pielietosim šo rakstu vietu savā ikdienas dzīvē, pārliecinoties, ka izrunājam Dieva slavu ikreiz, kad ir tāda iespēja. Mums jāstāsta citiem par visu, ko Viņš ir mūsu labā darījis; mums jāpienes Viņam pateicība, jāsaka, ka mīlam Viņu. Savā sirdī un ar savu muti mums vajadzētu nepārtraukti Viņam teikt – “Kungs, es Tevi mīlu! Paldies par visu, ko Tu dari manā dzīvē. Kungs, es slavēju Tevi par to, ka Tu parūpējies par mani šodien.” Mums jākļūst par slavētājiem, “nepārtraukti un vienmēr” atzīstot Dievu un pienesot Viņam slavas upuri.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Slavē šodien Dievu, cik vien bieži iespējams.