“Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības.” (MATEJA 23:25)
Jēzus bieži norāja Sava laika reliģiskos vadītājus, jo, lai arī tie paveica daudz labus darbus, viņi to darīja nepareizu motīvu vadīti. Reliģiozu darbu pārpilnība ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ir tuvu Dievam. Es pat teiktu, ka reliģioza rīcība var kavēt mūs izveidot tuvas attiecības ar Dievu, kā arī traucēt sadzirdēt Viņa balsi.
Jēzus nomira, lai dotu mums iespēju veidot ar Dievu tuvas attiecības, un tam vienmēr ir jābūt pirms labajiem darbiem. Patiesībā ir pat iespējams darīt reliģiozi pareizus darbus, ja sirds ir tālu no Dieva. Mums vajadzētu regulāri pārbaudīt savus motīvus. Ja runa ir par reliģiozām aktivitātēm, Dievu daudz vairāk interesē tas, kāpēc mēs kaut ko darām, nevis ko mēs darām. Viņš ir teicis, ka patiesa reliģija ir apciemot, palīdzēt un rūpēties par atraitnēm un bāreņiem viņu sāpēs (sk. Jēkaba 1:27). Dievs daudz vairāk ilgojas redzēt, ka mēs patiesi mīlam un rūpējies par tiem, kam sāp, nekā mūsu centienus atstāt iespaidu citam uz citu ar garām un izsmalcinātām lūgšanām.
Reliģiozi cilvēki bieži rīkojas, lai uzturētu savu reputāciju, nevis kalpotu Dievam. Viņi var pat iesaistīties daudzos labos darbos, bet reti viņi ir gatavi atvērties Dievam un ļaut, lai Viņš atklāj Savu sirdi.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Koncentrējies uz savām attiecībām ar Dievu, nevis uz reliģioziem darbiem.