“Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no Tā Kunga mutes.” (5. MOZUS 8:3)
Gados, kad mana kalpošana nepieauga tā, kā es to vēlējos, es kļuvu nikna un neapmierināta. Es gavēju, lūdzu un darīju visu, ko varēju iedomāties, lai aizvien vairāk cilvēku sapulcinātu uz savām konferencēm.
Atceros, ka bieži sūdzējos un biju noskumusi, jo Dievs nedeva man izaugsmi, pēc kuras tik ļoti tiecos. Dievs mani bieži pārbaudīja, pieļaujot, ka cilvēki nav tik atsaucīgi un uzcītīgi apmeklētāji, kā es to vēlējos. Kad devos mājās no šīm sapulcēm, es prātoju – “Dievs, ko es daru nepareizi? Kāpēc Tu mani nesvētī? Es gavēju, es lūdzu, es dodu desmito un ticu, bet Tu neko nedari manā labā!” Es mēdzu kļūt tik nikna, ka šķita, ka uzsprāgšu! Es jautāju – “Dievs, kāpēc Tu neatbildi uz manām lūgšanām?!”
Viņš runāja uz mani un teica: “Džoisa, Es tev mācu, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien.” Tos pašus vārdus Viņš bija runājis uz izraēliešiem, kad tie ceļoja cauri tuksnesim pretim apsolītajai zemei daudz lēnākā tempā, kā sākotnēji tie bija iedomājušies. Viņiem Dievs teica, ka šī ilgā ceļojuma mērķis ir mācīt pazemību un pārbaudīt. Iemācīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Dieva vārda.
Man nepatika doma, ka Dievs mani pārbauda, tomēr es sapratu, ka Dieva vārdi – “Cilvēks nedzīvo no maizes vien” izteica Dieva vēlmi, lai es ilgotos tikai un vienīgi pēc Viņa un neviena cita. Ar laiku mana kalpošana sāka augt, bet tikai pēc tam, kad Dievs manā dzīvē bija ieņēmis pirmo vietu. Kad tev pietiek ar Dievu vien, Viņš var tev dot arī visu to, ko vēlies. Viņš ir mūsu dzīves patiesā maize un mūsu dvēseles patiesais piepildījums.
Dieva vārds šodienai: Atsakies dzīvot no maizes vien; ilgojies pēc Dieva vairāk kā pēc jebkā cita.