“Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.” (EBREJIEM 7:25)
Es gribētu ar jums līdzdalīt patiesību, kas manās attiecībās ar Dievu man ir kalpojusi par lielu iedrošinājumu. Kā jau vairumam cilvēku, arī man šķita, ka, lai arī cik daudz es lūgtu, tā vien šķiet, ka ar manu lūgšanu kaut kas nav kārtībā. Un tā es kādu dienu jautāju tam Kungam: “Kāpēc manī ir šī sajūta? Es lūdzu katru dienu. Es katru dienu krietnu laika daļu veltu lūgšanām. Kāpēc, beidzot lūgšanas, es jūtos tik tukša, it kā nemaz nebūtu “tikusi līdz Dievam”?” Dievs man atbildēja un teica: “Jo tev nešķiet, ka tavas lūgšanas ir nevainojamas. Tu šaubies pati par sevi, un tas tev liek apšaubīt arī tavu lūgšanu spēku.”
Es apjautu, ka tā ir patiesība; man tiešām nešķita, ka esmu pietiekama. Manī vienmēr ir mitušas nerimstošas bailes, kas likušas teikt sev pašai – “Es nelūdzu ar pietiekamu ticību” vai “es nelūdzu pietiekami ilgi”, “es nerunāju ar Dievu par īstajām tēmām”.
Dievs mani atbrīvoja no šīm bailēm un šaubām ar šādiem vārdiem – “Zini, Džoisa? Tev ir taisnība. Tavas lūgšanas nav nevainojamas. Tu neesi nevainojama, tāpēc Jēzus par tevi aizlūdz, un tu lūdz Viņa vārdā.”
Varbūt arī tev šķiet, ka tu nelūdz “pareizās” lūgšanas, bet es gribu tevi iedrošināt – kad tu izsaki lūgšanu Dievam, Viņam tā kļūst pilnīga, jo tu lūdz Jēzus vārdā, nevis savējā. Kad lūdzam Jēzus vārdā, mēs stāvam Dieva priekšā, atrodoties Kristū, nevis kā mēs paši par sevi; līdz ar to mūsu lūgšanas Dievam ir pieņemamas caur Jēzu Kristu.
Dieva vārds šodienai: Ļauj, lai Jēzus tavā vietā lūdz nevainojamas lūgšanas.