“Es jums visās lietās esmu rādījis, ka, tā strādājot, nākas gādāt par vājiem, pieminot Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš pats sacījis: “Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” — Apustuļu darbi 20:35
Daudzus gadus atpakaļ man nebija pat nojausmas, cik Dievam ir īpašs mūsu dāsnums pret citiem. Es dzīvoju ļoti savtīgi, vispirms domājot par sevi. Es nemitīgi noskrējos un centos atrast laimi, bet vienmēr attapos tukša, nogurusi un nepārprotami nelaimīga.
Tomēr Dievs man ir šo to iemācījis par patiesu laimi. Kad sapratu, ka laime ir blakus produkts, kas rodas, darot labu citiem, es sāku sevi mainīt, lai apzināti meklētu veidus, kā katru dienu varētu kādam palīdzēt.
Apustuļu darbos 20:35 lasām: “Es jums visās lietās esmu rādījis, ka, tā strādājot, nākas gādāt par vājiem, pieminot Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš pats sacījis: “Svētīgāk ir dot, nekā ņemt.”
Tas ir fantastiski! Vai tas nozīmē, ka došana sniedz vairāk laimes nekā ņemšana? Ja paskatās tā virspusēji – tas neizklausās loģiski. Mēs dzīvojam pasaulē un kultūrā, kas ir apmāta ar ņemšanu. Tik bieži mēs uzlūkojam tos, kuriem pieder liela manta un domājam – “Viņi droši vien ir tik laimīgi!”
Tomēr patiesa laime rodas, dodot citiem. Protams, tas nenozīmē, ka tev jādod miljoni. Dievs sagaida, ka dodam tikai to, kas mums ir.
Es nekad negribētu būt tāds cilvēks, kas vienkārši saka – “Tā, esmu paveicis pietiekami. Tagad esmu apmierināts.” Patiesībā tas nekad nesniegs piepildījumu. Nē! Es gribu palīdzēt, cik vien iespējams.
Ieraugi kādu, kam tu vari dot jau šodien. Nav svarīgi, cik lielu vai mazu dāvanu; tā var būt nauda, laiks, iedrošinājums – dod to, kas tev ir. Piedzīvo īstu laimi, ko sniedz došana citiem.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es zinu, ka īstu laimi sniedz došana, nevis ņemšana. Es gribu dzīvot laimīgu dzīvi, kas iespējama, aizmirstot savas savtīgās vēlmes un meklējot veidus, kā dot apkārtējiem.”