“Es piesaukšu To Kungu, Viņš ir slavināms, tā es tikšu izglābts no saviem ienaidniekiem.” (2. SAMUĒLA 22:4)
Grūtas cīņas priekšvakarā Jošafāts tuvojās Dievam, to vispirms slavējot un atzīstot, ka Viņš ir varens, brīnišķīgs, spēcīgs un uzticams. Pēc tam viņš uzskaitīja konkrētus brīnumus, ko tas Kungs ir paveicis agrāk, lai pasargātu Savu tautu un turētu Savus apsolījumus. Pēc tā visa viņš izteica Dievam savu lūgumu. Iesākumā viņš pauda pilnīgu pārliecību, ka tas Kungs atrisinās šo problēmu. Tad viņš teica: “Jā, starp citu, Dievs, ienaidnieks ir cēlies pret mums un mēģina paņemt savā īpašumā to, ko Tu mums esi devis par mantojumu. Tā nu es nodomāju – pieminēšu Tev šo nelielo sarežģījumu. Tomēr Tu esi tik varens: Es zinu, ka Tu šo situāciju jau esi pakļāvis Savai vadībai.”
Kad lūdzam Dievam palīdzību, mums jāsaprot, ka Viņš mūs dzird jau pašā pirmajā reizē. Nav nepieciešams visu lūgšanas laiku iztērēt, lai nemitīgi atkārtotu vienu un to pašu lūgumu. Manuprāt, vislabākais ir skaidri nest Dieva priekšā, ko vēlamies vai kas mums vajadzīgs, un tad, kad tas atkal ienāk prātā, pateikties Viņam, ka Viņš jau pie tā strādā. Mums jāapliecina, ka uzticamies Viņam, un zinām, ka Viņa noliktais laiks ir pats labākais.
Dievs ir izplānojis atpestīšanu, pat pirms vēl parādās tavas problēmas. Dievu nekad nekas nepārsteidz! Turpini koncentrēties uz Viņu – slavē, pielūdz un pateicies Viņam, ka palīdzība jau ir ceļā. Un tad turpini klausīties Viņa balsī, jo Viņš tevi vadīs arī cīņās līdz pat uzvarai.
Dieva vārds ikdienai: Dievam nav vajadzīgi mūsu dotie atgādinājumi, tomēr Viņam vajadzīga mūsu pielūgsme.