“Svētceļnieku dziesma. Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība?” (PSALMS 121:1-2)
Mums vajadzētu nobriest savā ticībā līdz tādam stāvoklim, kad vairs neizjūtam vajadzību skriet pie kāda cita pēc padoma katru reizi, kad mums jāpieņem lēmums. Nepārprotiet mani – es nesaku, ka saņemt gudrības vārdu no kāda, ko uzskatām gudrāku par sevi, ir slikti, bet es tomēr domāju, ka pārmērīga citu iztaujāšana un paļaušanās uz viņu viedokli nav pareiza un Dievam ir nepatīkama.
Kā jau redzat šodienas pantos, Dāvids visupirms meklēja Dievu, un viņš zināja, ka Dievs ir viņa vienīgais palīgs. Tas pats attiecas arī uz mums, tāpēc mums jārīkojas kā Dāvidam – vienmēr visupirms jāmeklē Dieva gudrība. Izveidosim sevī ieradumu vērsties pie Dieva pēc padoma kā pie “pirmās instances”, nevis pēdējā salmiņa.
Dievs varētu izvēlēties lietot kādu citu cilvēku, lai kaut ko paskaidrotu, dotu mums papildus ieskatu vai apstiprinātu to, ko jau ir mums teicis, bet šā vai tā vispirms meklē Viņu un, ja Viņš tevi vada pie kāda cilvēka, seko Viņa vadībai.
4. Mozus 22:22-40 lasām, ka Dievs lietoja pat ēzeli, lai caur viņu runātu. Viņš tik ļoti ilgojas ar mums runāt, ka izmantos jebko, lai to darītu. Vari būt drošs – ja tici, ka Dievs runās, Viņš arī atradīs veidu, kā tev nogādāt Savu ziņu.
Dieva vārds šodienai: Vispirms lūdz pēc Dieva palīdzības.