“Viņš atspirdzina manu dvēseli.” (Psalms 23:3)
Bija laiks manā dzīvē, kad es apsaucu visu, ko negribēju, jo man šķita, ka tas noteikti ir no velna. Es saku, ka apsaucu, kamēr mans “apsaucējs” bija pilnībā paguris. Bet tad es atklāju, ka daudz kas no tā, ko es centos apsaukt, patiesībā bija no Dieva. Daudz kas no tā, ko es negribēju, bija Dieva pieļauts, lai es augtu un attīstītos.
Vēstules ebrejiem autors teicis, ka mums jāpakļaujas Dieva pārmācībai. Viņš mūs norāj vienīgi tāpēc, ka mīl. Nemēģini pretoties tam, ko Dievs ir paredzējis tev par labu. Lūdz, lai tas Kungs tevī paveic dziļu un pamatīgu darbu, lai tu vari kļūt tāds, kādu Viņš tevi vēlas redzēt, darīt tikai to, ko Viņš vēlas, lai tu darītu, un, lai tev pieder tikai tas, ko Viņš vēlas tev dot. Tajos gados, kad pretojos jebkam, kas bija sāpīgs vai grūts, teiksim godīgi, es vispār nepieaugu. Es metu aizvien jaunus riņķus ap tiem pašiem vecajiem kalniem (problēmām). Galu galā es sapratu, ka mēģinu izvairīties no sāpēm, bet sāpes jau tāpat nekur nepazuda. Sāpes par to, ka paliekam tādi paši kā vienmēr, ir daudz asākas par pārmaiņu sāpēm.
Mūsu personība ir dvēselē (prāts, griba un emocijas), tomēr to nereti ir sāpinājusi pasaulē gūtā pieredze. Dievs apsola atjaunot mūsu dvēseli, ja vien atsaucamies Svētā Gara darbam mūsos. Mana dvēsele bija ievainota, tajā nebija ne miera, ne prieka, bet Dievs mani ir atkal darījis veselu, un to pašu Viņš grib darīt arī pie tevis.
Dieva vārds šodienai: Atver Dievam savu dvēseli, un lūdz, lai Viņš dziedina katru ievainojumu un sāpi.