“Viss Jūda bija nostājies Tā Kunga priekšā, arī viņu mazie bērni, viņu sievas un viņu dēli.” (2. LAIKU 20:13)
Man šodienas pants ļoti patīk; iedomājieties, Dieva priekšā bija nostājusies visa tauta! Redziet, pēc Dieva ieskata, stāvēšana ticībā arī ir rīcība. Protams, ne tik daudz fiziska rīcība kā garīga. Bieži savā dzīvē mēs rīkojamies miesā, bet garīgi rīkojamies ļoti reti vai pat nemaz. Tomēr, kad spējam sevi disciplinēt, nostāties mierā un gaidīt uz to Kungu, mēs iesaistāmies spēcīgā garīgā protestā. Mūsu gatavība būt mierā tam Kungam saka – “Es gaidīšu uz Tevi, kamēr Tu šajā situācijā kaut ko darīsi. Tikmēr es būšu mierā un baudīšu savu dzīvi, kamēr gaidu uz Tevi.”
Jūdas tauta, kas bija nostājusies Dieva priekšā, noteikti varēja atrast iemeslu kaut ko darīt – jebko citu kā stāvēšanu mierā. Redzot, ka pret viņiem ceļas pārmērīgs spēks, draudot iznīcināt viņu zemi un pašus saņemt gūstā, pavisam noteikti viņi sajuta kārdinājumu sacelties vai vismaz sevi aizstāvēt. Tomēr viņi to nedarīja. Viņi vienkārši stāvēja mierā, gaidīdami uz Dievu, un Viņš pārdabiskā veidā viņiem sagādāja uzvaru.
Gaidīšana uz Dievu dod spēku (sk. Jesajas 40:31). Iespējams, mums ir vajadzīgs šis spēks, ko saņemsim vienīgi gaidot, lai varētu izdarīt to, ko Dievs mums liks tad, kad sadzirdēsim Viņa norādījumus. Tie, kas gaida uz To Kungu, dzird Viņa balsi, saņem atbildes, norādījumus un iegūst spēku, lai varētu paklausīt tam, ko Viņš saka.
Dieva vārds šodienai: Miera stāja tā Kunga priekšā ir ticība rīcībā.