“Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis! Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva.” (PSALMS 42:2-3)
Daudzus gadus es apmeklēju baznīcu, nezinot, ka Dievs vēlas ar mani runāt, lai arī patiesi Viņu mīlēju. Es ievēroju visus reliģiskos noteikumus un svētkus, katru svētdienu apmeklēju draudzi. Es darīju visu, ko tobrīd zināju, tomēr ar to nepietika, lai apmierinātu manas ilgas pēc Dieva.
Es būtu varējusi pavadīt baznīcā vai Bībeles studijās katru mīļu brīdi, tomēr tas vienalga nebūtu mierinājis manas slāpes pēc dziļākām attiecībām ar To Kungu. Man vajadzēja ar Viņu izrunāties par savu pagātni un dzirdēt Viņu runājam par manu nākotni. Tomēr neviens man nebija mācījis, ka Dievs vēlas runāt ar mani personīgi. Neviens nespēja dot man risinājumu manām garīgajām ilgām.
Lasot Bībeli, es ieraudzīju, ka Dievs vēlas runāt ar mums un piepildīt mūsu ilgas pēc Viņa klātbūtnes, un būt klātesošs mūsu dzīvē. Viņam ir plāni mūsu dzīvei – plāni, kas ved pretim mieram un apmierinātībai, un Viņš vēlas, ka mēs caur dievišķu vadību iegūtu zināšanas un izpratni par Viņu un Viņa gribu.
Dievam rūp pilnīgi viss, kas rūp arī tev, un Viņa nodoms ir būt personīgi klātesošam ikvienā tavas dzīves jomā. Šīs patiesības apzināšanās un pieņemšana ir darījusi manu dzīvi ar Viņu par aizraujošu piedzīvojumu, nevis reliģisku pienākumu.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Daļu sava klusā laika šodien pavadi klusējot. Norimsti un klausies, ko Dievs vēlas ar tevi līdzdalīt.