“Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni!” (JEREMIJAS 2:13)
Pirmā un lielākā kļūda, ko cilvēks varētu pieļaut, ir pamest vai ignorēt Dievu, vai arī uzvesties tā, it kā Viņš nebūtu. Tā bija rīkojušies cilvēki, par kuriem raksta Jeremija šodienas pantā. Nedaudz tālāk nodaļā, no kuras ir šis pants, Dievs saka: “Mana tauta ir Mani aizmirsusi jau kopš senām dienām!” (Jeremijas 2:32). Kāda traģēdija! Izklausās, ka Dievs ir noskumis, iespējams, pat vientuļš.
Man noteikti nebūtu patīkami, ja mani bērni par mani aizmirstu. Nekad nav pagājis ilgāk par pāris dienām, kad es ar katru no viņiem nebūtu aprunājusies. Viens no maniem dēliem ļoti bieži ceļo kalpošanas ietvaros. Tomēr pat tad, kad viņš ir ārvalstīs, viņš ik pēc dažām dienām man piezvana.
Atceros, ka reiz abi ar Deivu divus vakarus pēc kārtas ieturējām maltīti ar vienu no mūsu dēliem. Un vienalga nākamajā dienā viņš piezvanīja, lai apjautātos par mūsu plāniem, piedāvājot pavadīt laiku kopā arī nākamajā vakarā. Otrs iemesls viņa zvanam bija vienkārši pateikt, cik ļoti viņš ar sievu novērtē visu, ko darām, lai viņiem palīdzētu.
Tieši tas viss palīdz veidot un uzturēt labas attiecības. Reizēm tieši tie sīkumiņi nozīmē visvairāk. Manu bērnu rīcība liek man zināt, ka viņi mani mīl. Lai arī ar prātu es zinu, ka viņi mani mīl, noteikti ir labi arī sajust šo mīlestību.
Tāpat ir ar Dievu un Viņa mīļajiem bērniem. Viņš varbūt zina, ka mēs Viņu mīlam, bet Viņam arī patīk piedzīvot mūsu mīlestību, ko izpaužam ar darbiem, īpaši Viņu pieminot un ilgojoties pavadīt ar Viņu laiku.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Dievam rūp pilnīgi viss, kas saistīts ar tevi, tāpēc droši runā ar Viņu par pilnīgi jebko un pilnīgi visu.