“Bezdievīgie bēg, kaut gan neviens viņiem pakaļ nedzenas, bet taisnie ir pašapzinīgi droši kā jauns lauva.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 28:1)
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nelūdz un nelabprāt runā ar Dievu par savām vajadzībām, ir nevērtības sajūta. Viņiem šķiet, ka tie nav pietiekami labi, nav pietiekami garīgi, līdz ar to netic, ka Dievs vispār viņus uzklausītu. Mēs visi kļūdāmies, un, kad tas notiek, mums vajadzētu saņemt Dieva piedošanu un žēlastību, kas ļauj Viņa svētībām plūst mūsu dzīvē pat tad, kad esam kļūdījušies.
Kad runājam ar Dievu un izsakām Viņam savus lūgumus, mums jāapzinās savs stāvoklis kā Dieva dēliem un meitām, kas esam darīti taisni caur Jēzus asinīm. Citādi nevarēsim sadzirdēt pietiekami skaidri Viņa balsi un Viņa atbildes. Redziet, mēs bieži domājam, ka mūsu taisnīgums ir balstīts tajā, ka darām to, kas ir “pareizi”, sakām “pareizos” vārdus, uzvedamies “pareizi”, izturamies “pareizi”. Patiesība gan ir cita – mēs nevaram darīt sevi taisnus. Patiess, biblisks taisnīgums nav balstīts tajā, ko mēs varam izdarīt “pareizi”, bet gan tajā, ko Jēzus ir izdarījis mūsu labā. Ticībā Viņa taisnība kļūst par mūsu, un, kad spējam tam noticēt, arī mūsu uzvedība kļūst aizvien pareizāka un taisnāka. Tomēr mums vienmēr jāatceras, ka Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, jo Viņš ir labs, nevis mēs. Lūgšanā mēs varam drosmīgi tuvoties Viņam un sagaidīt, ka dzirdēsim no Viņa katru dienu.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Ja uzticēsies Dievam un lūgsi drosmīgas lūgšanas, Dievs tavas kļūdas pārvērtīs brīnumos.