“Jo jūs, brāļi, [patiesi] esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai [un savtīgiem attaisnojumiem], turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (GALATIEŠIEM 5:13)
Reizēm mēs citus sāpinām, paši to nemaz neapzinoties. Es esmu ļoti tiešs cilvēks, kas ir laba īpašība, bet tāpat man nācās mācīties būt jūtīgai pret citu pieredzi un pārdzīvojumiem, pirms iesaistīties dziļākā sarunā. Vārdi, ko sakām vienā situācijā, citā var izrādīties pavisam nepiemēroti. Patiešām, Kristus mūs ir darījis brīvus un mums ir tiesības būt mums pašiem, bet mīlestības likums uzliek par pienākumu neizmantot savu brīvību kā attaisnojumu savtīgumam.
Tas vien, ka ļoti dedzīgi vēlamies kaut ko pateikt vai izdarīt, vēl nenozīmē, ka konkrētā situācijā tas būtu pareizākais lēmums. Ja tu sarunājies ar cilvēku, kurš jau ilgu laiku cīnās ar slimību, nebūtu īstais brīdis stāstīt, cik tu pats vienmēr jūties lieliski. Vai arī runājot ar cilvēku, kurš nupat zaudēja darbu, nebūtu labākais brīdis dalīties par savu algas pielikumu vai tikko saņemto paaugstinājumu. Jēzus nomira, lai mēs varētu izbaudīt brīvību, un tomēr Savā Vārdā Viņš tikpat skaidri pasaka, ka mums būtu jākalpo citiem mīlestībā.
Dieva vārds šodienai: Ja darīsi laimīgus citus, arī pats kļūsi laimīgāks.