“Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās (..) izpaužas (..).” (ROMIEŠIEM 12:6)
Mums katram ir atšķirīgi talanti un prasmes, lai darbotos Dieva piešķirtajās dāvanās. Šodienas pantā lasām, ka mums jālieto savas dāvanas saskaņā ar to žēlastību, kas izlieta pār mums.
Diviem cilvēkiem var būt piešķirta dāvana mācīt, tomēr viens no viņiem var būt spēcīgāks skolotājs kā otrs, jo viņam vai viņai ir piešķirta lielāka Dieva žēlastība šim konkrētam aicinājumam. Kāpēc? Jo Svētais Gars izdala dāvanas, kā kuram vēlas (sk. 1. Korintiešiem 12:11). Katrai Viņa rīcībai ir iemesls, un mums tam ir jāuzticas. Mums būtu jābūt pateicīgiem par to, ko Viņš mums dod, neapskaužot kāda cita dāvanu. Nav iespējams mīlēt cilvēkus un reizē apskaust par viņu dāvanām.
Mans vīrs varētu būt greizsirdīgs, jo Dievs man ir devis sludināšanas dāvanu, bet viņam nē. Jau pirms ilga laika Deivs saprata, ka nebūtu laimīgs, ja darbotos ārpus viņam piešķirtās žēlastības. Ja viņš mēģinātu kļūt par mani, viņš pavisam noteikti zaudētu prieku. Deivam ir svaidījums veikt administratīvos darbus un vadīt finanses, un viņa pienesums mūsu kalpošanā ir tikpat svarīgs kā mans.
Ja vēlies būt patiesi laimīgs, nododies aicinājumam, kas tev ir piešķirts. Svētais Gars tev parādīs un atklās, kas ir tavs uzdevums, un palīdzēs izprast tev piešķirto žēlastību. Neapskaud citus, bet izplati mīlestību, esi uzticīgs tam aicinājumam un žēlastībai, kas izlieta pār tavu dzīvi.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Tu esi brīnišķīgs cilvēks ar fantastiskām dāvanām un spējām, un tev nav jāsalīdzina sevi ne ar vienu citu.