“Arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši (nogalināti), (Viņš) darījis dzīvus līdz ar Kristu (..)!” (EFEZIEŠIEM 2:5)
Sadraudzība ar Dievu mums dod dzīvību. Tā mūs atjauno un uzlādē mūsu baterijas, ja tā var teikt. Esot vienotībā un sadraudzībā ar Dievu, mēs kļūstam stipri – pietiekami stipri, lai stātos pretim mūsu dvēseles ienaidnieka uzbrukumiem (sk. Efeziešiem 6:10-11).
Kad esam sadraudzībā ar Dievu, mēs ieejam slepenā tikšanās vietā, kur esam pasargāti no ienaidnieka. Psalmā 91:1 arī minēta šī vieta, kur lasām, ka tie, kas tur mājo, uzveiks jebkuru ienaidnieku: “Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā (nekustēsies) un (mitīs) Visuvarenā ēnā [Kura spēkam neviens nevar stāties pretim].”
Es ticu, ka šī drošā vieta, šis patvērums ir Dieva klātbūtne. Kad esam Viņa klātbūtnē, sadraudzībā ar Viņu, mēs piedzīvojam Viņa mieru. Sātans nemaz nezina, ko iesākt ar ticīgo, kurš jebkuros apstākļos spēj saglabāt mieru. Reizēm to izdarīt ir grūti, bet tieši sadraudzībā ar Dievu, caur Viņa Garu, mēs gūstam savu spēku un stabilitāti.
Sadraudzībai ar Dievu ir vajadzīgs laiks, tomēr tas ir pats vērtīgākais laiks. Tas tevi stiprina, lai negaidīti izaicinājumi nespētu izsist tevi no sliedēm. Salamana Pamācībās 18:14 ir teikts: “Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās.” Negaidi ciešanas, lai varētu trenēties stiprumā; kļūsti stiprs jau tagad!
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Lai arī kas šobrīd notiktu tavā dzīvē, ar Kristu tev dāvāta uzvara!