“ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.” (JĀŅA 10:14)
Iespēja dzirdēt no Dieva ir mūsu, kā kristiešu, tiesības un privilēģija. Dievs mums dāvā spēju izšķirt Viņa balsi starp daudzām citām viltus balsīm. Šo izšķirtspēju Viņš pats pielīdzina aitu instinktīvajai spējai atpazīt sava gana balsi, kā to lasām šodienas pantā.
Ja mēs patiesi piederam Dievam, tad mēs spēsim izšķirt Viņa balsi starp citām balsīm, kas varētu mūs aizvest neceļos. Mums būtu jāiemācās izdibināt visu lietu būtību un iepazīt Dieva raksturu.
Mana sirds skumst, kad dzirdu cilvēkus sakām: “Dievs man lika to darīt,” lai arī ir skaidrs, ka labs gans nekad neliktu darīt to, ko viņi dara. Es reiz pazinu kādu sievieti, kurai viņas garīgais vadītājs bija teicis, ka Dievs nolēmis, ka abiem ir jāprecas. Problēma bija tāda, ka viņš pats bija jau precējies. Skumji, bet viņa no sirds ticēja savam vadītājam un pat mudināja viņu šķirties no savas sievas, lai viņi abi varētu būt kopā. Tas bija bezdievīgi, muļķīgi un nekādā gadījumā nevarēja būt Dieva griba, jo tas viss bija pretrunā ar Viņa Vārdu.
Cilvēki bieži grib zināt – “Kā es varu būt drošs, ka dzirdu no Dieva?” Ja patiesi pazīsim Viņa raksturu, dabu, kā arī vēstures gaitā atklāto, tad spēsim atšķirt Viņa balsi no viltus čukstiem. Jēzus teica par Savām avīm – “Svešam turpretim tās nesekos [nekādā gadījumā], bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi.” (Jāņa 10:5).
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Nekad neļauj emocijām sevi vadīt; īpaši, ja tās mudina tevi darīt to, kas ir pretrunā ar Dieva Vārdu vai raksturu.