“Kopš mūžīgiem laikiem nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz Viņu.” (JESAJAS 64:4)
Ja vien mēs jautāsim Svētajam Garam, par ko lūgt, gaidīsim Viņa atbildi un paklausīsim, Viņš mūs vadīs aizraujošā lūgšanu piedzīvojumā.
Sakot, ka mums nav laika gaidīt uz Dievu, gaidīt, kad Viņš runās un vadīs mūs lūgšanā, mēs rīkojamies pilnīgi aplami. Restorānā mēs esam ar mieru gaidīt četrdesmit minūtes, lai tiktu pie galdiņa, bet tad sakām, ka mums nav laika gaidīt uz Dievu. Gaidot uz Dievu, pavēršot uz Viņu savu sirdi, lai saņemtu Viņa norādes, patiesībā, mēs parādām Dievam godu. Ja esam gatavi gaidīt, tad Viņš redz, ka tiešām ilgojamies pēc Viņa gribas, un esam paļāvības pilni, ka Viņš mūs vadīs.
Vēršot sirdi uz Dievu un gaidot uz Viņu, mēs ietaupām daudz laika. Kā teikts šodienas pantā – Dievs palīdz tiem, kas uz Viņu gaida. Iesāc savas lūgšanas, sakot – “Kungs, es mīlu Tevi; lūdzu, vadi šo un pārējos šodienas notikumus.” Tad sāc lūgt par to, kas ir tavā sirdī, nevis tavās domās un prātā.
Nesen es lūdzu par kādu cilvēku, lai viņš rīkotos tā, kā es to uzskatīju par pareizu, bet Dievs mani apstādināja, parādot, ka vairāk par to man jālūdz pēc pašsavaldīšanās šī cilvēka dzīvē, jo tieši šīs īpašības trūkums viņa dzīvē izraisīja visas pārējās nebūšanas. Es būtu lūgusi par ko citu, bet Dievs redzēja daudz dziļāk par mani.
Kādu citu reizi es lūdzu par savu draudzeni, par viņas rīcību, kas man šķita, ka nav īpaši veselīga, bet Dievs man parādīja, ka problēmas patiesā sakne slēpjas viņas nespējā sevi pieņemt un iemīlēt, un man nācās lūgt, lai šī sieviete spēj sajust, cik ļoti Dievs viņu mīl. Jūs jau saprotat, ka bieži mēs lūdzam par to, ko spējam redzēt, un tad, ja vien gaidām uz Dievu, Viņš vada mūs dziļāk.
Dieva vārds šodienai: Laiks, ko pavadām, gaidot uz Dievu, nekad nav izniekots.